Sistēmiskie sakartojumi ir mūsdienu psiholoģiskās un enerģētiskās prakses, kas atjauno dabisko mīlestības un enerģijas plūsmu cilvēka iekšējās un ārējās sistēmās – starp dzimtas locekļiem, paša iekšējām daļām, citu laiku un dzīvju aspektiem. Sociālās struktūrās – uzņēmumos un organizācijās sakārtojumi atjauno pozitīvas enerģijas plūsmu starp kompāniju un klientiem, vadību un darbiniekiem, piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem un pieprasījumu, naudas plūsmu, izdevumiem un ienākumiem.

Cilvēks nav noslēgta vienība, bet gan dažādu psiholoģiski enerģētisko sistēmu sastāvdaļa. Mūs katru individuāli ietekmē mūsu dzimta, ģimene, kurā esam piedzimuši un ko esam paši izveidojuši – tā ir visuzskatāmākā un vispieejamākā sistēma, kurā iekļaujamies. Dzimta ir mūs veidojošais enerģētiskais pamats, jo katrs cilvēks nes sevī daļiņu no katra sava senča, kas dod jaunākajiem dzimtas locekļiem kā savu spēku un gudrību, tā arī pieredzi un problemātiku. Mēs esam arī daļa no savu daudzo inkarnāciju sistēmas, kur sastopamies ar citām sava augstākā Es daļām.

Dzīvojot uz šīs pasaules, mēs iekļaujamies  Zemes energoinformatīvajā sistēmā, jeb apkārtējā vidē. Arī bioloģiski cilvēks ir vesela, sarežģīti veidota sistēma, kas saistīta ar norisēm ap sevi, ar dabu, ar citām būtnēm un to darinātām lietām, jeb ārējo sistēmu.

Kā dalībnieki šajās sistēmās iekļaujamies ne tikai mēs, bet arī citas būtnes – mūsu senči, mūsu bērni, mūsu dvēseles radinieki un mūsu pašu aspekti, kas izpaužas citos laikos un vietās, vai arī neizpaužas materiālajā pasaulē, kā arī dažādas citas dzīvības formas un parādības. Pat dzīvniekiem, putniem, kokiem, mājām un klimatiskām norisēm ir sava vieta cilvēka sistēmās.  Liela nozīme cilvēka iekšējās energoinformatīvās sistēmas veselumā ir tā dažādo iekšējo daļu, jeb subpersonu  attiecībām.

Pēc savu iekšējo sistēmu līdzības, cilvēki mēdz veidot ārējās sociālās sistēmas – dažādas grupas, kolektīvus, uzņēmumus, organizācijas, likumus un teritorijas, kur ir sava iekšējā struktūra un kārtība. Sistēmas pārklājas, ietver viena otru, ietekmē cita citu, atspoguļo cita citu, turklāt ārējās sistēmas (vides un sociālās) atspoguļo to, kas notiek pašos cilvēkos iekšpusē, jo primārais ir cilvēka būtnes iekšējā kārtība, kas tālāk ietekmē un sadarbojas ar aizvien plašākiem sistēmiskiem lokiem – ģimeni, darbabiedru un draugu loku, kaimiņus, sabiedrību, caur materiālām, garīgām un emocionālām saitēm.

Visu šo sistēmu elementiem ir katram sava vieta un savas saites ar citiem tās dalībniekiem. Kad kādā no šo sistēmu lokiem saites pārtrūkst, vai kāds dalībnieks tiek izstumts no savas vietas, rodas enerģētisks tukšums, ko neviļus spiesti aizpildīt citi sistēmas dalībnieki ar savu enerģiju, vai arī kādi sistēmai sveši elementi. Tad notiek cilvēkam neizprotami, traucējoši, viņa enerģiju bloķējoši notikumi, ko dēvē par paša vai dzimtas karmu, savukārt uzņēmumos un organizācijās to dēvē par biznesa neveiksmi vai zaudētām investīcijām.

Cēlonis tiem meklējams nevis tiešā cilvēka rīcībā, bet neapzinātās darbībās vai citu sistēmas dalībnieku attieksmē. Lai to novērstu, nepietiek vienkārši mainīt savu rīcību, ir jāatjauno dabiskā kārtībā sistēmā, kurā notikusi kļūme. Dabiskas sistēmas kārtības uzturēšana balstās uz ikviena tās dalībnieka pieņemšanu viņa īstajā vietā un mīlestības enerģijas plūsmas atjaunošanu starp visiem elementiem. Jebkurš cits enerģijas veids cilvēka sistēmā jau vairs nav dabisks, jo primārā ir mīlestība; visas citas jūtas mums dotas tāpēc, lai mēs pēc aiziešanas no mīlestības spētu atkal pie tās atgriezties.

Kā pamata praksi mēs izmantojam sistēmisko sakārtojumu uzstādījumus pēc Berta Helingera ģimenes sistēmfenomenoloģiskās metodes principiem, jo ģimene ir tas sistēmiskais loks, kas vislabāk parāda kārtības esamību vai neesamību cilvēkā pašā un citās viņa iekšējās un ārējās sistēmās.

Grupā vai individuāli

Sistēmiskie sakārtojumi tiek veikti gan cilvēku grupā, gan individuālā darbā ar konsultantu, taču visefektīvākais darbs notiek tieši brīvas interesentu grupas ietvaros. Sistēmisko rsakārtojumu rezultātā notiek ietekme gan uz konkrētā jautājuma autora (klienta) dzīvi, gan ar viņu saistīto cilvēku un procesu (ģimene, dzimta, organizācija, uzņēmums) norisēm – dažreiz tas notiek ļoti ātri, dažās stundās, citos gadījumos tie var būt arī daži gadi. Kompleksos gadījumos situācija sakārtojas pēc vairākiem uzstādījumu procesiem, bet vienkāršākos pietiek ar vienu reizi.

Grupas darbā kā sistēmas elementi darbojas reāli cilvēki, kas telpā kustas, runā un jūt reālas sajūtas un piedzīvo patiesas emocijas. Grupas var veidoties gan no svešiem, gan no pazīstamiem cilvēkiem. Dalībnieku skaits var būt dažāds, no 3 līdz pat 20 cilvēkiem. Viena cilvēka jautājuma izvērsums un sakārtojums grupā tiek dēvēts par uzstādījumu, jo cilvēki telpā tiek ‘uzstādīti’ noteiktās vietās, kas atbilst vietām jautātāja energoinformatīvā laukā. Šī lauka uzturēšana uzstādījuma norises vietā ir procesa vadītāja uzdevums.  Pēc uzstādījuma piesaistītā energoinformatīvais lauka struktūra tiek atlaista no norises vietas, un arī tā dalībnieki tiek atlaisti no tēliem, kuros tie iejutušies. Uzstādījuma darbs balstās uz sajūtām, uz emocijām, uz to, ko piedzīvo katrs tā dalībnieks. Jebkuras darbības, ko veic dalībnieks, notiek pilnīgā saskaņā ar viņa tā brīža izjūtām – šī ir vispatiesākā no visām terapijas metodēm.

Uzstādījums notiek aptuveni šādi: klients, kurš ieradies ar savu problēmu, noformulē to kā jautājumu un vēlamo risinājumu. Tad klients pats izvēlas sev ‘aizvietotāju’ no klātesošo dalībnieku vidus – cilvēku, ko viņš sajūt kā vislīdzīgāko jeb visatbilstošāko sev. Klients izvēlas arī cilvēkus, kas iejutīsies problemātiskajos tēlos un būtnēs, un izvieto šos cilvēkus uzstādījuma telpā vai vietā.

Izvietotie uzstādījuma dalībnieki no šī brīža sāk darīt vai nedarīt to, ko sajūt, sadzird un ierauga atbilstoši viņu tēliem. Ir novērots, ka dalībnieki it kā nejauši tiek ielikti tādu tēlu vietās, kas ir atbilstošas arī viņu sistēmas problemātiskajām vietām, tādēļ reāls ieguvums no uzstādījums tiek visiem tā dalībniekiem, ne tikai tā pasūtītājam. Katra dalībnieka dzīves laukā tiek sakārtots kāds gabaliņš pasaules – atšķirība ir vienīgi tāda, ka pasūtītājs ir izvēlējies ko kārtot, un saņem apzināti virzītu sakārtojumu, bet aizvietotāju laukos tiek kārtots tas, kas tajā brīdī ir aktuālākais viņu sistēmās.

Aizvietotāji viens ar otru sarunājas, kustas, saskaras, mainās, pārveidojas un dalās, kā rezultātā tiek mainīta notikuma enerģētika, tiek atjaunota mīlestības plūsma un katrs tēls ieņem savu īsto vietu. Klients šajā laikā vēro un komentē notiekošo, bet pats tajā iesaistās tikai pašās beigās, lai sajustu atjaunoto sistēmas kārtību. Vadītājs uzdod dalībniekiem jautājumus, iesaka risinājumu iespējas, piesaista, maina un atlaiž dalībniekus, lai process virzītos uz iespējami vēlamo rezultātu.

Grupu nodarbības ir aizraujošs piedzīvojums visiem dalībniekiem, kas ļauj ļoti nopietnas problēmas atrisināt maksimāli vieglā veidā.

Lai rezultāts materializētos cilvēka reālajā ikdienas dzīvē, ir svarīgi uzturēt sevī to sajūtu, kāda bija radīta uzstādījuma beigās. Ir jāļauj pārmaiņām ienākt savā dzīvē, jāļauj pārkārtoties reālajiem cilvēka sistēmas dalībniekiem.

Individuālajā konsultācijā notiek līdzīgs darbs, kā “aizvietotājus” izmantojot speciālas figūriņas, dažādus priekšmetus, papīra lapas un citus apkārtējās vides elementus. Individuālo konsultāciju priekšrocība ir konfidencialitāte, privātums un intensīva paša klienta dalība risinājuma gaitā.

Individuālu darbu var izvēlēties arī sagatavojoties uzstādījumam grupā, ja kādu iemeslu dēļ klients nevēlas grupas dalībniekiem darīt zināmu savu problēmu – tad pirms uzstādījuma grupā ar vadītāju ir iespējams pārrunāt problēmu, noformulēt jautājumu un vienoties par vēlamo risinājumu un tēlus un būtnes uzstādījuma grupā konfidenciālai sākšanai.

Nereti klienti pēc individuālām konsultācijām izvēlas veikt uzstādījumu grupā, lai, no malas vērojot uzstādījuma dalībnieku darbošanos un noteiktās situācijās iesaistoties pašiem,redzētu, dzirdētu un sajustu iespējamās alternatīvas ātrākam un efektīvākam risinājumam.

Mūsdienu tehnoloģijas ļauj darboties ar sistēmiskajiem sakārtojumiem arī neklātienē, klientam un konsultantam kontaktājoties telefoniski. Ar datora videosaišu palīdzību iespējams organizēt sakārtojumus arī nelielā grupā.

Sakārtojumu veidi

 Ģimenes sakārtojumi – darbs pamatā tiek orientēts uz attiecībām ģimenē, dzimtā. Paaudžu attiecības, sistēmas kārtības atjaunošana. Šos sakārtojumus sauc arī par Ģimenes mandalām. Jautājums, ar ko ierodas klients jau sākotnēji ir par ģimenes sistēmu.

 Attiecību sakārtojumi – līdzinās ģimenes sakārtojumiem, bet sākotnējais jautājums ir par attiecībām ārpus ģimenes, par esošām vai vēlamām attiecībām pāru vai citu svarīgu cilvēku starpā. Šīs attiecības var uztvert kā simptomu, kas parāda disbalansu dzimtā vai cilvēka dvēseles struktūrās – subpersonās un inkarnācijās.

 Simptomu sakārtojumi – darbs ar veselības problēmām (slimība tiek  saukta par simptomu), kuru cēlonis ir savstarpējo attiecību konflikts vai paaudžu neatrisināts konflikts, arī pārmantotas jūtas, karmiski konflikti, subpersonu problēmas vai lojalitāte kādam tuviniekam.

 Mērķu un resursu sakārtojumi – risina jautājumus, kas skar dzīves ceļa, profesijas vai talantu atrašanu, kādu praktisku jautājumu izvēli, iekšējo un ārējo resursu piesaisti. Kā mērķi, resursi un to cēloņi darbojas aizveitotāji.

 Augstāk minētie sakārtojumu veidi izriet no sistēmfenomenloģiskās Hellingera metodes. Zemāk aprakstītajiem ir citi avoti, taču visas šīs metodes ir savstarpēji atbalstošas un papildinošas.

 Organizāciju sakārtojumi – darbs ar organizācijas sistēmu un cilvēka individuālo saistēmu. Šajā darbā tiek risinātas problēmas, kuras rodas šo abu sistēmu mijiedarbības konfliktā. Kur darbinieks ienāk organizācijā ar saviem „paterniem”, priekšstatiem, tos „ienesot” organizācijā, kurai jau pašai ir savi likumi, „paterni”, kā rezultātā var rasties savstarpējie konflikti.

 Sistēmiskais koučings – sitēmiskā pieeja kouča darbā, kad darbinieka un organizācijas problēmas tiek analizētas kopējās, lielās sistēmas kontekstā.

Holodinamika – tulkojumā “veseluma dinamika “; izmanto mūsdienu psiholoģijas zināšanas, jaunākās fizikas atklājumus un daudzveidīgu senu filozofisku skolu pieredzi. Metode ar  zinātnes, mākslas un spēles elementiem dod iespēju cilvēkam transformēt domformas, emocijas un  iekšējos stāvokļus, kas atstāj iespaidu uz dzīves notikumiem un izjūtām par tiem.

Regresijas sakārtojumi – tajos apvienojas šamanisma prakses, Helingera metode un psiholoģiskās regresijas. Notiek darbs ar dvēseles daļām, kas vai nu zaudētas iepriekšējās inkarnācijās, vai paņemušas līdzi kādu rīcības programmu, kas šai dzīvē ir traucējoša.

Meditatīvie sakārtojumi „Šeit un Tagad” – ar uzsvaru uz Tagadnes apzinātību. Kopējā sarunas un meditācijas procesā nonākot pie aktuālākā jautājuma, dalībnieki vieglāk iekļaujas uzstādījuma ritmā, dziļāk izjūt notiekošos procesus un gūst lielāku savstarpējo atbalstu.

Šamanisma prakses – senas, tradicionālas metodes, kas piemērotas mūsdienu cilvēka vajadzībām. Notiek gan grupā, gan cilvēkam strādājot pašam ar sevi un dabas spēkiem. Viena no sistēmiskajām šamanisma praksēm – maģiskais rats, kurā cilvēks strādā ar debespušu stihijām.

Stalkings – tulkojumā „sekošana spēkam”. Tas ir enerģētisks darbs, sadarbojoties cilvēkiem kopā ar dabas un vides spēkiem. Notiek pārvietojoties apkārtnē, mainot ģeogrāfisko novietojumu, izmantojot spēka vietu enerģiju.

Subpersonu sarunas – sauktas arī „balsu dialogi”, kārto cilvēka iekšējo daļu attiecības. Šiem sakārtojumiem reizēm dod impulsu kāds fizisks vai attiecību simptoms, kas parāda cilvēka izstumtās dvēseles vai personības daļas.

Gara ģimenes attiecību kārtojumi – jauna prakse, kas vēl reti tiek lietota. Risina attiecību probēmas starp garīgās ģimenes radiniekiem, kurām nav atrodami cēloņi dzimtas vai personīgajā vēsturē. Vairāk vērsta uz šo attiecibu apzināšanos, to jēgas izpratni un struktūras veidošanu.

Individuāls darbs ar sevi – ietver gan prakses, ko var darīt cilvēks viens pats (ja ir ieguvis attiecīgas zināšanas un prasmes), gan darbu ar sevi sakārtojuma rezultāta nostiprināšanas nolūkā. Lai enerģētiskā lauka jaunais musturs ātrāk un precīzāk materializētos, lai virsroku neņemtu vecie ieradumi un programmas, pēc sakārtojuma to vēlams katram pašam apzināti ierakstīt savā dzīvē.

Mākslas un kustību elementi – tiek lietoti gan grupu, gan individuālās nodarbībās papildus citām sistēmiskajām metodēm. Tie palīdz mijiedarboties prāta, zemapziņas un informatīvā lauka struktūrām.

Kas ir sistēmfenomenoloģija
Mēness nozīme cilvēka dzīvē