Dzimta ir kopums, dzīvs organisms, apzināta un pašpietiekama sistēma, kas nemitīgi aug un attīstās, ar mērķi piedzīvot pilnību.
Mīlestības plūsma dzimtā būtu dabiska, nepārtraukta un mūžīgi radoša, bet diemžēl šajā plūdumā veidojas dažādi samezglojumi. Tie gan nav jāuztver kā slazdi vai ierobežojumi, bet gan kā mīlestības ceļu līkloči, kam paši dzimtas locekļi ir salikuši ceļā barjeras.
Šīs barjeras pamatā būvētas no dažādu paaudžu priekšstatiem, aizspriedumiem, vājībām un bailēm, kas tiem cilvēkiem, kuri tās veidoja agrākos laikos, šķita loģiskas un pašsaprotamas, bet mums tās vairs nav aktuālas. Mēs tās varētu vienkārši neņemt vērā – jo tā taču ir pagātne, ko nevar mainīt – un dzīvot tālāk savas dzīves tā, kā gribam un mākam, ja vien nebūtu šie energoinformatīvie traucējumi, kas mūsu dzīves neviļus pagriež tādos ceļos, kādi mums nav atbilstoši. Tad nu šajās lekcijās parunāsim par to, kādi risinājumi ir mūsu pašu rokās, lai atšķetinātu šos samezglojumus. Kā arī vienā no nodarbībām zīmēsim “Dzimtas Ģerboni” kā rītuālu visu dzimtas resursu apvienošanai!